Frente Revolucionária de Timor Leste Independente

DIRECÇÃO FAFC

Coordenador – Geral

Eng. Samuel Freitas

Vice CoordenadorGeral

Alexnadre Pinto

Contactos:

Samuel Freitas (00351-913892252)

e-mail : faf-coimbra@hotmail.com

Residência Universitária de Santiago, bl. 4, 3810-193, Aveiro, Portugal.


terça-feira, 23 de junho de 2009

Deklarasaun Politika Bancada FRETILIN


PARLAMENTO NACIONAL REPÚBLICA DEMOCRÁTICA DE TIMOR-LESTE

Dili, 23 Junhu 2009

Husi: Xefe Bankada Fretilin, Deputado Aniceto Guterres

"BANCADA FRETILIN EZIGI PRIMEIRU MINISTRU HOLA MEDIDAS ATU HALO INVESTIGASAUN BA ALEGASOENS HASORU MINISTRA FINANSAS KONA BA KONTRATUASSESORES INTERNASIONAIS"

Sr. Presidenti,
Illustres Deputadus.

Besik fulan rua liu ona desde jornal Tempo Semanal primeira vez divulga dadus kona ba Ministra Finansas de factu fo kontratu ba nia belun Timor oan nain tolu ho vensimentu fula fulan bo’ot tebes no maske ema nain rua ne la iha kualifikasoens sufisiente. Ema nain rua nee nian vensimentu neebe hakerek iha kontratu hamutuk sai liu US $500,000 ka meiu millaun dolares ba tinan ida.

Kontratu ema hirak nian nee no dadus seluk publika ona iha internet no jornais balun. Dadus no informasaun nee hamosu preokupasaun bo’ot tebetebes kona ba Ministra Finansas de factu nia gestaun ba projetu ida nee. Ita hotu hatene projetu nee ezisti tamba osan husi doadores hanesan Australia, Noruega no Uniaun Eurppeia, no liu husi Banku Mundial. Projetu ida nee lolos iha objetivu atu harii kapasidade ba funsionarius Timor oan sira, maibe ikus mai sai fali projetu fo servisu ho osan bo’ot ba belun Ministra nian. Sai fali porjetu duaratus ribu dolar, em vez de dua dollar neebe Povu baibain bele hetan.

Maske deputadu barak husi bankada FRETILIN no bankada seluk iha parlamentu nasional ezigi Ministra Finansas, husu nia atu mai esklarese kestoens preokupantes neebe mosu, to’o ohin loron nia lamosu iha uma fukun ida nee no deputadus sira neebe exzigi nia mai seidauk rona nem lia fuan ida katak nia sei mosu iha uma fukun ida nee.

Iha fulan rua liu ba bankada FRETILIN hetan informasaun barak tan konaba Ministra nia hahalok iha prosesu rekrutamentu neebe indika abuzu poder no violasaun lei. Bankada FRETILIN hetan dokumentus kona ba prosesu rekrutamentu neebe hatudu katak Ministra de factu rasik mak aprova rekrutamentu nia belun nain rua maske nia hatene klaru katak sira nia kualifikasaun no esperiensia la tuir Termus de Referensia (TOR) neebe gabinete implementasaun projetu rasik hakerek no neebe hetan mos autorizasaun husi Ministra.

Bankada FRETILIN hakarak tatoli dalan ida tan kontratu hirak neebe Ministra Finansas de factu rasik assina, maibe tuir bankada FRETILIN nia investigasaun hatudu katak Ministra Finansas uza lori habosok Banku Mundial nune’e tenki investiga sei nia komiti krime de frauda.

Ohin bankada FRETILIN deklara katak ami fiar Ministra Finansas defactu tenki hetan investigasaun tamba evidensia neebe klaru iha dokumentus neebe nia rasik assina, hanesan tuir mai.

Iha loron 19 Julhu 2008 Ministra Finansas rasik assina kontratu ida ho belun no maluk Timor oan ida neebe nia konese husi Australia hodi fo fatin servisu iha nia kantor nudar Assessora Espesial Ligasaun ho Parlamentu ba Ministra, tuir kontratu neebe fo servisu ba nia husi 16 Julhu 2008 to’o 15 Julhu 2009. Kontratu nee fo salariu ba nia ho montante US $219,765.

Iha pagina 6 kontratu nee hakerek momos katak Ministra nia belun nee iha “KUALIFIKASOENS NO KOMPETENSIA” hanesan tuir mai: “A. KOMPETENSIA TEKNIKA : Grau Universidade nian iha relasoens publikas, jornalismu, publisidade, komunikasaun business ka iha area neebe iha relasaun ho ida nee.” Realidade mak Senhora Ministra de facto nia belun nee la iha “Grau Universitariu”, laos sarjana ba nem area ida nee nem area seluk. Nia la remata nia estudus kona ba jornalismu. Depois de hare ba dokumentu ida nee, factus mak nee, Ministra de factu assina kontratu ida ho deklarasaun falsu, neebe nia hatene falsu duni,maibe nia assina hanesan nee nafatin tamba se la assina hanesan nee ho artigu falsu entaun nia belun la bele hetan kontratu ho salariu bo’ot tebetebes.

Tuir Bankada FRETILIN hanoin katak hahalok ida nee, assina dokumentu ida neebe iha konteudu falsu, nee indicio krime ona no tenki investiga husi autoroidades kompetentes. Maibe laos deit iha dokumentu ida nee. Iha dokumentu relatoriu selesaun candidatu mos iha deklarasaun falsu hanesan. Maibe laos deit iha kazu ida. Laos deit kontratu ida nee. Iha kontratu ida tan neebe fo servisu ba belun ida seluk neebe iha kualifikasaun nudar Laboratory Technician maibe nia bele sai fali “Asset andProperty Advisor” ka “Assessora ba bens no Propriedades” ba Ministra.

Iha nia Kontratu neebe Ministra mak assina rasik hakerek klaramente iha kontratu laran nia konteudu katak nia iha:“Kualifikasoens no Esperiensia: Formasaun: Bachelorato ka mestrado iha administrasaun business nian, accounting, finansas, sosa no faan rai,administrasaun publika ka artes liberais no diploma ka sertifikasaun iha area hanesan.”

Maibe Senhora Ministra hatene, ema hotu hatene, katak nia belun senhora ida nee la iha formasaun, kualifikasaun ka espereinsia iha servisu hanesan nee, maibe fo nafatin servisu ida neebe nia simu iha nia liman fulafulan liu US$11,000 ba tinan ida ho balun, hahu 21 Maiu2008 to’o Novembru 2009. Kontratu neé fo benefisiu total iha tinan ida ho balun nia laran ho montante US$204,986.

Dalan ida tan, Ministra de factu nia belun nee, tamba la iha kualifikasaun hanesan hakerek iha kontratu sei la hetan osan bo’ot nee sem Ministra assina dokumentu ida neebe falsu. Tuir bancada FRETILIN nia hare, ida nee mos hautudu hahalok krime frauda tanba buka atu lohi Banku Mundial katak nia belun nee iha kualifikasaun duni hanesan hakerek, tamba sei lae Banku Mundial bele impede nia rekrutamentu.

Iha dokumentus selesaun neebe Project Implementation Office rekomenda ba Ministra, no Ministra aprova, maske nia hatene kandidata nee la iha kualifikasaun neebe hakerek. Sei ida nee krime ka lae, nee Tribunal deit mak bele determina, maibe pelo menus nee hatudu falta de honestidade bo’ot neebe bele hafoir estadu ida nee nia naran.

Sr. Presidenti.

Iha fulan hirak liu ba, bancada FRETILIN halo deklarasaun politika kona ba hahalok abuzu poder no administrasaun ladiak neebe membru governu halo maibe Primeiru Ministru de factu la hola medidas ruma kona ba sira maibe ezigi deit FRETILIN mak lori ba tribunal.

Bancada FRETILIN hakarak hatan katak tuir konstituisaun, tuir ezemplu governasaun diak, no tuir pirnsipiu responsabilidade demokratika, Primeiru Ministru rasik mak iha responsabilidade tomak atu hola medidas. Se nia hola medidas ka la hola mak sei hatudu nia iha ka lae responsabilidade no kapasidade no honestidade nudar Xefe Governu.Tamba nee mak Bancada FRETILIN hein deit Primeiru Ministru de factu nia resposta ba deklarasaun politika ida nee, neebe akuza katak ninia Ministra Finansas hatudu nia involve iha abuzu poder tamba evidensia neebe tatoli iha leten hatudu katak nia halo konkalikon no assina dokumentus neebe nakonu ho bosok atu fo osan bo’ot ba nia belun.

Bancada FRETILINJ kumpri ona knaar nudar opozisaun de factu, fo sai evidensias neebe hetan, no neebe tuir interese publiku no dever nudar representante Povu nian iha parlamentu nasional. Agora bancada FRETILIN hein katak Xefe Governu de factu mos kaer nia knaar ho diak no hola medidas depois de nia hasoru alegasoens seriu neebe mosu iha deklarasaun ida nee.

Bancada opozisaun laos Prokuradores, laos advogados, maibe bancada parlamentar ho objectivu politiku no fiskalizador governu nian. Tuir bancada FRETILIN nia hanoin, knaar kumpri ona bainhira foti kestaun, agora hein Xefe Governu de factu kumpri ho nia knaar.

Ikus liu bancada FRETILIN hakarak dalan ida tan ezigi ba doadores no Banku Mundial katak deputadus iha Parlamentu nasional ezigi transparensia husi sira nia parte.Tamba nee dalan ida tan bancada FRETILIN ezigi Banku Mundial publika dadus kona ba revisaun neebe halo ba projetu ida neebe hamosu polemica bo’ot. To’o ohin loron Banku Mundial seidauk transparente, nem itoan, ho Parlamentu Nasional neebe foti preokupasaun bo’ot iha fulan hirak liuba kona ba kazu ida neebe ezigi bebeik transparensia husi sira.

Banku Mundial nia vise persidenti mai Timor-Leste halo reuniaun ho minustra de factu no doadores maibe la fo tempu ba deputadus. Bancada FRETILIN ezigi sira troka sira nia attitude neebe nega deputadus no parlamentu nasional nia knaar, no karik sira bele mai iha tempu badak esklarese ba deputadus resultadu sira nia prosesu revisaun ba projetu neebe refere. Banku Mundial no doadores sira nia imagem no reputasaun mak agora dadaun ema barak iha Timor-Leste duvida hela ba hahalok sira nian kona ba projetu ida nee to’o ohin loron.

Obrigado Wain.